Vīta kolonna: nosaukumi, vēsture un izvēles kritēriji
Uzziniet, ko nozīmē vīta kolonna, kā atšķiras čūsku kolonna un solomoniskā kolonna, kā arī kur dekoratīvo formu droši izmantot.
Vītas kolonnas un čūsku kolonnas nosaukumi
Vīta kolonna arhitektūrā apzīmē dekoratīvu kolonnas formu ar spirālveida, sagrieztu vai heliksa kustību tās korpusā. Latviešu tekstā var lietot arī apzīmējumus burma kolonna, burmālā kolonna, helezoniska kolonna, spirālkolonna un čūsku kolonna. Pēdējais nosaukums ir īpaši jālieto uzmanīgi, jo tas var apzīmēt arī konkrētu vēsturisku bronzas pieminekli Stambulas Sultanahmetas laukumā.
| Nosaukums | Kur to lieto | Skaidrojums |
|---|---|---|
| Burma kolonna | Latviešu aprakstos | Uzsver kolonnas savērpto korpusu. |
| Burmālā kolonna | Dekoratīvās arhitektūras tekstos | Sinonīmisks apzīmējums spirālveida formai. |
| Helezoniska kolonna | Tehniskos un dizaina aprakstos | Norāda uz heliksa jeb spirāles ģeometriju. |
| Spirālkolonna | Interjera un fasāžu projektos | Īss formas raksturojums. |
| Čūsku kolonna | Vēsturiskā un tautas valodā | Var nozīmēt gan vītu formu, gan konkrētu pieminekli. |
| Solomonic column, barley-sugar column, twisted column | Angļu arhitektūras terminoloģijā | Attiecīgi solomoniskā, cukurniedres veida un savērptā kolonna. |
| Colonna tortile, colonna salomonica | Itāļu arhitektūras terminoloģijā | Itāļu apzīmējumi vītai un solomoniskai kolonnai. |
Nosaukuma izvēle projektā jābalsta uz formu un vēsturisko nozīmi, nevis tikai uz vizuālo līdzību.
Vītas kolonnas vēsturiskais konteksts
Stambulas Sultanahmetas laukumā esošā tā dēvētā Yılanlı Sütun jeb čūsku kolonna ir bronzas piemineklis, kas no Apollona tempļa Delfos tika nogādāts Konstantinopolē. To veido trīs savijušās čūskas, tādēļ nosaukums ir tieši saistīts ar attēloto tēlu un pieminekļa vēsturisko izcelsmi. Šis objekts nav arhitektonisks nesošās kolonnas tips. Tā kā tautas valodā apzīmējumu čūsku kolonna dažkārt izmanto arī vītai dekoratīvai kolonnai, šie divi jēdzieni jānošķir.
Apzīmējums solomoniskā kolonna jeb Solomon column saistīts ar ticējumu, ka vītās kolonnas Vecajā Svētā Pētera bazilikā nākušas no Salamana tempļa. Tas ir vēsturisks priekšstats jeb tradīcija, nevis šeit apstiprināms fakts par izcelsmi. Bernīni baldahīns šo savērpto formu plaši ieviesa baroka arhitektūras vizuālajā valodā. Baroka un vēlā perioda Osmaņu celtnēs vīta kolonna tika izmantota dekoratīvi, lai akcentētu ieejas, nišas, balstu kompozīcijas un interjera centrālos elementus. Precīzi datumi, izmēri vai atsevišķu autoru atribūcijas šajā vispārīgajā skaidrojumā nav nepieciešamas.
Vītas kolonnas izmantojums un proporciju izvēle
Vīta kolonna galvenokārt darbojas kā dekoratīvs arhitektūras akcents. To var izmantot pie ieejas vai durvju malās, kolonnu un arku kompozīcijās, interjera fokusa zonās un fasādes detaļās. Harmonisku risinājumu veido trīs savstarpēji saistītas daļas: korpuss, kapitelis jeb augšējais vainagojums un apakšējā pamatne. Ja viena daļa ir vizuāli pārāk smaga, vītās kolonnas spirālveida kustība var izskatīties nesamērīga.
Proporcijas jāizvēlas pēc konkrētās ailes, sienas, arkas vai fasādes plaknes, nevis pēc universāla procenta. Jāņem vērā kolonnas kopējais augstums, korpusa diametrs vai šķērsgriezums, kapiteļa izvirzījums un pamatnes kontakts ar grīdu vai cokolu. Būtisks ir arī burvja jeb spirāles solis: blīvāks helikss rada aktīvāku, kustīgāku rakstu, savukārt retāks solis izskatās mierīgāks un monumentālāks. Vīta kolonna jāsaskaņo ar blakus esošām līstēm, arkām un apdari. Ārējā fasādē izvēli papildus ietekmē ēkas mērogs, apgaismojums, nokrišņi un krāsošanas sistēma.
Materiālu salīdzinājums vītai kolonnai
Vītas kolonnas izgatavošana no koka, betona, akmens vai stingra poliuretāna atšķiras pēc svara, darba apjoma, montāžas veida un apkopes prasībām. Izvēli nosaka ne tikai vizuālais raksts, bet arī transportēšana, iepakošana, piekļuve objektam un dažādu valstu praktiskās uzstādīšanas atšķirības. Neviens no šiem materiāliem automātiski nepārvērš dekoratīvu kolonnu par ēkas nesošu elementu.
| Materiāls | Svars | Izgatavošanas darbs | Montāža | Apkope |
|---|---|---|---|---|
| Koks | Atkarīgs no sugas un konstrukcijas | Var prasīt precīzu virpošanu, frēzēšanu un apdari | Jāpielāgo pamatnei un savienojumiem | Atkarīga no pārklājuma un mitruma iedarbības |
| Betons | Parasti masīvs un smags | Nepieciešama veidne vai sarežģīta formēšana | Jāplāno celšana un droša nostiprināšana | Jāvērtē plaisas, virsma un apkārtējā vide |
| Akmens | Smags un blīvs | Akmens kalšana ir darbietilpīga | Jāņem vērā transportēšana un pamatne | Atkarīga no akmens un virsmas apdares |
| Stingrs poliuretāns | Vieglāks par masīviem minerāliem, bet tam ir paša svars | Kalta raksta vietā izmanto precīzu veidni | Veic ar līmi un obligātu mehānisku stiprinājumu | Atkarīga no krāsas sistēmas un ekspozīcijas |
Poliuretāna vītās kolonnas tehniskās robežas
Dekoratīva poliuretāna vītā kolonna tiek izgatavota no stingra, slēgtu šūnu poliuretāna. Materiāla blīvums ir 150-220 kg/m³, darba temperatūras diapazons ir -100/+80 C, bet ūdens uzsūce ir zem 1%. Šie dati raksturo materiālu, nevis atļauju izmantot kolonnu kā konstrukcijas balstu. Poliuretāna vītā kolonna ir dekoratīvs pārklājums vai apdares elements un nenes ēkas, griestu, balkona vai citas konstrukcijas slodzi. Tai pašai ir svars, un savienojumiem rodas montāžas slodzes, tādēļ pamatne un stiprinājums jāizvēlas atbildīgi.
Izstrādājums parasti tiek piegādāts ar rūpnīcas grunti. Papildu gruntēšana var būt vajadzīga atbilstoši krāsošanas sistēmai, tāpēc apgalvojums, ka grunts nekad nav nepieciešama, nav pareizs. Ārējā vidē UV izturīga krāsa ir obligāta. Mitruma izturība nav tas pats, kas hidroizolācija vai pilnīga ūdensnecaurlaidība; šādu dekoratīvu elementu nedrīkst izmantot kā izolācijas materiālu. Eiropas objektos jāņem vērā klimats, fasādes novietojums, iepakošanas prasības un vietējā darbu prakse.
Vītas poliuretāna kolonnas montāža un projekta sagatavošana
Poliuretāna vītās kolonnas montāža sākas ar tīru un sausu virsmu. Savienojumu vietās detaļas pielāgo ar 45 grādu leņķa griezumu, izmanto poliuretānam paredzētu montāžas līmi un obligāti veic mehānisku nostiprināšanu ar skrūvēm. Silikonu šim montāžas risinājumam nedrīkst izmantot. Pēc savienojumu aizpildīšanas virsmu apstrādā ar špakteli, slīpē ar 180-220 graudu smilšpapīru, uzklāj grunti un pēc tam divas krāsas kārtas. Ārējai videi krāsai jābūt UV izturīgai. Precīzs stiprinājumu risinājums ir atkarīgs no izvēlētā izstrādājuma šķērsgriezuma un konkrētās montāžas dokumentācijas; universālu skrūvju soli vai līmes patēriņu noteikt nedrīkst.
Ja objektam ir sarežģīta ģeometrija, profesionāla komanda var veikt izpēti un risinājuma analīzi ar XGRID punktu mākoni un Artec precīzajiem skeneriem, tostarp Ray, Spider 2, Eva vai Leo. Vajadzības gadījumā tiek noskenēta visa telpa vai ēka, izveidots modelis, sagatavota prezentācija un vizuālais dizains. Šie pakalpojumi ir maksas; cena tiek noteikta piedāvājumā pēc lokācijas, platības un detalizācijas. Bezmaksas ir tikai cenu piedāvājuma sagatavošana.
